Thursday, July 5, 2018

Inisial blogger 12B

                                                                 WEB TURMA 12 ANO B


KAPITULUU I
INTRODUSAUN
1.1    FUNDU
Eskola Téknika Informátika hanesan instituisaun privadu ida ne’ebé eziste iha Timor-Leste liu-liu iha Munisipiu tolu (3) Díli, Maliana, Baukau no servisu bá edukasaun iha área téknika profisionál no Vokasionál no objetivu atu fó matenek bá joven sira iha siensia infomátika nomόs prepara atu prontu hala’o servisu  ka estájiu, dahuluk eskola organiza ami atu hala’o uluk tuir kurrikulu  ne’ebé  mak vigora iha eskola atu nune’e bele esperiensia balun hodi sente diferente entre servisu no eskola.

Estájiu mak forma edukasaun ida ne’ebé ho maneira fó esperansa estuda ida bá ami estudante sira atu bele hala’o prátika direitamente iha servisu fatin iha mundu real, tantu iha emprenza instituisaun governu nomós instituisaun privadu sira.
       
Iha parte seluk mós fό importansia bá ami Estájiariu sira tanba dala barak esperiénsia ne’ebé mak ami hasoru iha fatin teoriamente la hanorin iha eskola tanbá ne’e liu husi   ami bele hasa’e kualidade edukasaun liu-husi estudante sira iha nivél Ensinu Sekundáriu  Tékniku vokasionál espesiál bá Eskola Tékniku informátika (ETI-Baucau) ne’ebé mak sai hanesan matadalan ida atu dezenvolve sistema ida  ne’ebé  mak iha relasaun di’ak entre edukasaun I empreza ka servisu.

Ho nune’e hakerek-na’in hili Eskola Téknika Informátika iha munisípiu Baucau ho objetivu  atu aprende área Informátika ho di’ak liu tanbá vida ohin loron modernu ho buat hotu-hotu uza  komputadόr ho ida ne’e hakerek-na’in hala’o ona nia estudu iha Eskola Téknika Informátika Baukau durante tinan rua ho balun antes atu remata estudu ida ne’e hakerek-na’in kompleta ona eskola nia kriteira hodi ba hala’o ona estájiu iha Hospitál Rejionál Eduardo Ximenes Baucau (HoREX) Baucau, durante fulan tolu ne’ebé hahú husi loron 26 fulan fevereiru no remata iha loron 26 fulan maiu hodi aumenta ita nia kapasidade   iha fatin servisu nian.                     
1.2    OBJETIVU ESTÁJIU
Bainhira ita la’o bá baze hodi hala’o  estájiu  iha objetivu no prinsípiu ida ne’ebé inportante hodi kuda metin iha ami ida-idak  nia fuan no laran hodi bele aumenta esperiênsia iha área oioin ne’ebé mak eziste iha fatin refere.

Iha objetivu barak ne’ebé importante iha atividade estájiu mak hanesan :
1.      Aumenta esperiénsia ba estudu no servisu nomós atendimentu publiku iha               área Téknika no administrasaun nia;
2.       Aumenta kapasidade Teoria e Prátika iha área saúde;
3.       Aumenta koñesimentu kona-ba Atestadu Mediku, Atestadu Kliniku, Karta entrada Nasionál no Karta Saida Nasionál;
4.      Aumenta esperiénsia iha abilidade moris nian;
5.      Aumenta esperiénsia  iha área Administrasaun nian.

1.3    OBJETIVU  HAKEREK  RELATÓRIU
Objetivu hodi hakerek relatόriu ida ne’e tanbá Bazeia bá Diploma Ministerial N0 27/ME/2013, loron 18 Dezembro Decretu Lei n0 8/2010 loron 26 fevereiru,  Estájiu ka “Formação em Contexto  de Trabalho (FCT)”, ida ne’e tambá ho razaun atu sai estudante ne’ebé iha kapasidade no iha konsiênsia morál katak loron aban hahú ohin ho hanoin hirak ne’e hakerek-na’in hakarak atu hakerek no koko hakerek-na’in nia matenek no esperiénsia durante iha atividade estájiu ida ne’e.
Iha objetivu ba konteúdu ida ne’e mak hanesan :
1.      Prontu bá hala’o  estájiu, iha responsabilidade atu hakerek nia konseitu estájiu;
2.      Prepara-an ba futuru Ensinu Superior ;
3.      Aumenta koñesimentu oinsa atu hakerek monógrafia ;
4.      Aumenta koñesimentu abilidade esperiénsia estudante nia liu-liu iha área informátika ;
5.      Fasilita ensinu sekundária atu kontinua ba Ensinu Superior.

1.4    FORMULASAUN PROBLEMAS
Bazeia ba durasaun estájiu mak hakerek-na’in inklui formulasaun problema katak utilizasaun teknolójia komputadόr liu-liu Microsoft Word no Microsoft Excel  hodi prosesu dokumentu hanesan Dadus Atestadu kliniku no Atestadu mediku  ba iha sistema data base ne’e faze importante liu bá atendimentu  públiku. Tambá ne’e Microsoft Word no Microsoft Excel hanesan importante mai ita atu prosesu dokumentu sira iha sistema data base iha Hospitál Rejionál Eduardo Ximenes Baucau (HoREX) Baucau.


1.5    LIMITASAUN PROBLEMAS
Haktuir formulasaun problema iha leten mak hakerek-na’in fo limitasaun katak, tuir kbi’it hakerek-na’in  liu husi fundu ka finanseiru, tenpu no kapasidade, tanbá ne’e mak hakerek-na’in hala’o estájiu de’it iha Hospitál Rejionál Eduardo Ximenes Baucau (HoREX) Baucau.
Enkuantu iha sorin seluk hanesan limitasaun fasilidade ne’e mós impede hakerek-na’in nia servisu durante ne’e nu’udar estájiariu iha Hospitál Rejionál Eduardo Ximenes Baucau (HoREX) Baucau, tanbá tuir hakerek-na’in  nia observasaun katak fasilidade mós inportante liu tanbá atu aselera servisu saúde iha Hospitál Rejionál Eduardo Ximenes Baucau (HoREX) Baucau nian, bá iha atendementu públiku iha Munisipiu Baucau, Vikeke no Lautem.
1.6    BENEFISIU ESTÁJIU
Benefisiu husi estájiu mak prátika iha edifisiu Hospitál Rejionál Eduardo Ximenes Baucau (HoREX) Baucau no buat positivu barak mak ami hetan hodi lori hanesan buka’e no fini ida ba moris, iha momentu prátika ne’e hodi sai hanesan momentu espesiál ida bá hakerek-na’in atu lori ba futuru oin mai hodi sai estudante no juventude ne’ebé privadu entermus kapasidade iha komputadόr i au mezmu tenpu iha públiku ka iha sosiedade, benefisiu husi atividade  formasaun kontextu .
Servisu iha Hospitál Rejionál Eduardo Ximenes Baucau (HoREX)Baucau mak hanesan tuir mai ne’e  :
1.      Iha espensa bo’ot ba futuru bele hili atu servi iha instituisaun estadu ou instituisaun privadu ;
2.      Oinsa atu halo implementasaun iha área saúde no analiza oinsá atu tun   bá  base ;
3.      Aumenta kapasidade iha área estudu liu-liu koñese di’ak liu área Informátika iha fatin estájiu.